"Šļute" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē smalku, sausu un brīvu zemi (piemēram, smiltis, putekļus, pelus) vai arī smalkas, sausas vielas (kā miltus, cukuru). Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu smalki sabirušu, viegli izkaisāmu materiālu.
Piemēri:
1. Bērni spēlējās smilšu kastē, un viņu rokas bija pilnas šļutes.
(Šeit "šļute" nozīmē smiltis.)
2. Uz galda izlija miltus, un visa virsma klājās ar baltu šļuti.
(Šajā teikumā "šļute" attiecas uz miltiem.)
3. Vējš pacēla sausās zemes šļuti, un gaisā kļuva putekļaini.
(Šeit tas apzīmē sausu, smalku zemi vai putekļus.)
Vārds "šļute" ir vienskaitļa lietvārds (daudzskaitlī: šļutes), un tas bieži tiek lietots ikdienas sarunvalodā, lai aprakstītu smalkus, beztaras materiālus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.