"Šļūcošs" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē kaut ko slidenu, gludu, mitru, parasti tādu, uz kura var paslīdēt vai kas rada nepatīkamu sajūtu. Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu virsmas, vielas vai pat abstraktas situācijas.
Nozīme īsumā:
Slidens, gluds, mitrs (bieži ar negatīvu nokrāsu — nepatīkams, bīstams).
Piemēri:
1. Fiziska virsma:
Pēc lietus ietves bija šļūcošas un bīstamas.
Zivju zvīņas ir šļūcošas un grūti noturēt rokās.
2. Abstrakta lietojuma (pārnestā nozīmē):
Viņa šļūcošā uzvedība lika apšaubīt viņa godīgumu.
Saruna pārvērtās par šļūcošu strīdu, kurā neviens neklausījās.
Sinonīmi: slidens, gluds, mitrs, lipīgs (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.