šļaups
"Šļaups" latviešu valodā nozīmē straujš, neliels ūdenskritums vai krāce (īpaši upē vai strautā). Tas var būt arī neliels, bet skaļš ūdens plūdums, kas krīt pār akmeņiem vai nelīdzenumu.
Piemēri:
1. Dabas aprakstā:
"Upīte veidoja vairākus skaistus šļauptus, kas gaisā dzirkstoja saules staros."
"Tuvumā varēja dzirdēt kluso šļaupta šalkoņu."
2. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņa balsī dzirdējās asaru šļaups." — kā simbolisks attēlojums straujai emociju vai asaru plūsmai.
Sinonīmi: krāce, ūdenskritumiņš, straujtece.
Atgādinājums: Vārds "šļaups" literārajā valodā lietots biežāk nekā ikdienas sarunvalodā, kur parasti izmanto "krāce" vai "ūdenskritums".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.