šļakatains

"Šļakatains" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē mitru, slapju un bieži ar netīrumiem (piemēram, dubļiem, ūdeni) sajauktu virsmu vai vidē. Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu neglītu, nepatīkamu mitrumu, kas rada šļakatāšanas sajūtu vai skaņu.

Piemēri:
1. Ceļš bija šļakatains pēc lietus — apraksta, ka ceļš ir mitrs un dubļains.
2. Apavi kļuva šļakataini, ejot pa mitro zāli — nozīmē, ka apavi ir kļuvuši slapji un netīri.
3. Šļakatainā laikā labāk palikt mājās — attiecas uz sliktu, mitru laiku (piemēram, lietus ar dubļiem).

Sinonīmi: dubļains, mitrs, slapjš, purvains.

Įrašas
Paaiškinimas	"Šļakatains" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē mitru, slapju un bieži ar netīrumiem (piemēram, dubļiem, ūdeni) sajauktu virsmu vai vidē. Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu neglītu, nepatīkamu mitrumu, kas rada šļakatāšanas sajūtu vai skaņu. Piemēri: 1. Ceļš bija šļakatains pēc lietus — apraksta, ka ceļš ir mitrs un dubļains. 2. Apavi kļuva šļakataini, ejot pa mitro zāli — nozīmē, ka apavi ir kļuvuši slapji un netīri. 3. Šļakatainā laikā labāk palikt mājās — attiecas uz sliktu, mitru laiku (piemēram, lietus ar dubļiem). Sinonīmi: dubļains, mitrs, slapjš, purvains.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.