"Šķirīgs" nozīme:
Atšķirīgs, savādāks, neparasts, īpašs – kas izceļas no parastā, kam ir savdabīgas pazīmes.
Piemēri:
1. Viņai bija šķirīga gaume mākslā – viņa izvēlējās neparastus, oriģinālus darbus.
2. Šis ēdiens ir ar šķirīgu garšu – tā garša nav ierasta, tā ir savdabīga.
3. Viņš valkā šķirīgu apģērbu – drēbes, kas piesaista uzmanību ar neparastu stilu.
Sinonīmi: neparasts, savdabīgs, īpatnējs, dīvains.
Antonīmi: parasts, tipisks, vienkāršs, ierasts.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.