"Šķīdība" ir vielas spēja izšķīst noteiktā šķīdinātājā (piemēram, ūdenī) noteiktos apstākļos. To parasti mēra kā maksimālo vielas daudzumu, kas var izšķīst noteiktā šķīdinātāja tilpumā (piemēram, gramos uz litru).
Piemēri:
1. Galda sāls (NaCl) ūdenī – labi šķīst (aptuveni 360 g/l ūdenī 20 °C temperatūrā).
2. Smilšu (kvarca) šķīdība ūdenī – ļoti zema (praktiski nešķīstoša).
3. Cukura šķīdība tējā – cukurs ātri izšķīst karstā ūdenī, veidojot saldu šķīdumu.
Īss skaidrojums:
Šķīdība raksturo, cik daudz vielas var "izkust" šķidrumā, nepārveidojoties par citu vielu. Tā ir atkarīga no temperatūras, spiediena un vielas īpašībām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.