šaitans
"Šaitans" (arābu: شيطان) ir islāmā izmantots termins, kas apzīmē ļaunuma iemiesojumu, velnu vai sātanu. Tas attiecas uz jebkuru būtni, kas mudina cilvēkus pie grēkiem, pretojas Dieva gribai un mēģina novest cilvēkus malā. Islāmā šis vārds visbiežāk saistīts ar Iblīsu (arī Luciferu), kas, saskaņā ar Korānu, atteicās pakļauties Adamam un tāpēc tika izraidīts no debesīm.
Galvenās nozīmes:
1. Ļaunuma garīgais avots – būtne, kas kārdina cilvēkus uz grēkiem.
2. Iblīsa sinonīms – galvenais islāma "velns".
3. Metafiziskais ienaidnieks – simbols dumpja pret Dievu.
Piemēri lietojumam:
1. Reliģiskā kontekstā:
"Musulmaņi lūdz patvērumu pie Allāha no šaitana, pirms sāk lasīt Korānu."
"Šaitans mēģina kārdināt cilvēkus ar greizsirdību un meliem."
2. Pārnesenā nozīmē (sarunvalodā):
"Neklausies to šaitanu iekšā sevī, kas saka, ka neesi pietiekami labs!"
"Viņš izdaras kā šaitans – māņus raisa visā mājā."
3. Korāna pantos (piemēri):
"Šaitans sola jums nabadzību un liek jums rīkoties šķībi..." (Korāns, 2:268)
"Patiesi, šaitans ir jūsu ienaidnieks, tāpēc uzskatiet viņu par ienaidnieku." (Korāns, 35:6)
Svarīgi: Atšķirībā no kristietības, islāmā "šaitans" var attiekties ne tikai uz Iblīsu, bet arī uz jebkuru ļaunu džinnu vai cilvēku, kas darbojas kā ļaunuma aģents.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.