"Sviķot" ir sarunvalodas darbības vārds, kas nozīmē ātri skriet, bēgt, drāzties vai steigties. Tas izsaka pēkšņu, enerģisku kustību, bieži vien ar steigas vai aizrautības nokrāsu.
Piemēri:
1. "Viņš sviķoja garām kā vētra!" — ātri aizskrēja.
2. "Bērni sviķoja pa pagalmu, lai paspētu uz spēli." — steidzīgi skrēja.
3. "Kad ieraudzīja lietu, sviķoja mājup." — ātri aizbēga.
Sinonīmi: drāzties, mesties, šmaukt, drāzīties.
Lietojums: bieži lietots ikdienas sarunās, nereti ar humoristisku vai hiperbolizētu nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.