svētbirzs
"Svētbirzs" nozīme:
Tas ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē svētu mežu vai birzi — vietu, kas senatnē tika uzskatīta par reliģiski nozīmīgu, kur veiktas dievkalpojumu, upuru vai citas reliģiskas ceremonijas. Bieži saistīts ar seno baltu vai citu pagonu ticējumiem.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Arheoloģiskie atradumi liecina, ka šī svētbirzs senatnē kalpoja kā svētvieta, kur tika pielūgti dabas dievi."
2. Metaforisks lietojums (dzejā):
"Tā klusā priedes birztiņa man kļuva par sirds svētbirzi — vietu, kur atrodu mieru."
3. Aprakstošā tekstā:
"Leģenda vēsta, ka seno zemgaļu svētbirzsē koki bija apveltīti ar dvēselēm, un tur nedrīkstēja lauzt zarus."
Piezīme:
Mūsdienās vārds "svētbirzs" galvenokārt sastopams literatūrā, folklorā vai vēstures aprakstos, nevis ikdienas sarunvalodā. Tam līdzīga nozīme ir arī vārdam "elks" (svētais ozols vai svētvieta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.