"Sveķot" nozīme:
Tas ir darbības vārds, kas apzīmē lipīga, kaut ko līmlīdzīga viela (piemēram, sveķi, darvu) uzklāšanu, ziepjušanu vai ar to notraipīšanu. Bieži lietots gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē, lai aprakstītu kaut kā lipīgumu vai netīrumus.
Piemēri:
1. Burtiskā nozīme:
"Viņš sveķoja laivas dibenu ar darvu, lai tā nescūstos."
"Bērns sveķoja galdu ar medu, visur palika lipīgas pēdas."
2. Pārnestā nozīme (sarunvalodā):
"Nesāc sveķot grāmatas ar pirkstiem, ja esi tikko ēdis!" (t.i., piesārņot ar kaut ko lipīgu).
"Viņš sveķoja visu projektu ar savām kavēšanām." (metaforiski — "sačakarēja", radīja nekārtību).
Sinonīmi: ziept, notraipīt (ar kaut ko lipīgu), aplipt (pārnestā nozīmē).
Antonīmi: attīrīt, notīrīt.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.