"Sunīte" ir diminutīvs (mazinošs, maiguma) vārds no "suns".
Tas nozīmē mazs suns, kucēns vai tiek lietots kā maigs, mīļš apzīmējums sunim (pat pieaugušam).
Piemēri lietojumam:
1. Burtiskā nozīme (mazs suns/kucēns):
"Skaties, kāda jaukā sunīte skrien pa pagalmu!"
"Bērni apskāva jaundzimušo sunīti."
2. Maiguma/emocionāls apzīmējums (arī pieaugušam sunim):
"Mūsu večāks suns joprojām ir mana mīļākā sunīte."
"Nāc šurp, sunīt, došu tev gardumu!"
3. Salikteņos (izsakot mazumu/nevainīgumu):
"Tā ir maza kā tārpīte-sunīte." (salīdzinājums)
"Mājās dzīvo mājas-sunīte." (mazs istabas suns)
Piezīme: Lietošana atkarīga no konteksta — tas var būt gan faktisks apraksts (īsts kucēns), gan maiga uzruna.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.