"Subkontinents" nozīme:
Tas ir ģeogrāfisks termins, kas apzīmē lielu, atšķirīgu zemes masu, kas ir daļa no kontinenta, bet ar izteiktu ģeoloģisku, ģeogrāfisku vai kultūrvēsturisku atšķirību. Subkontinents parasti ir mazāks par kontinentu, bet ievērojami lielāks par vienkāršu reģionu vai valsti.
Piemēri:
1. Indijas subkontinents – visizteiktākais piemērs, ietver Indiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Butānu, Šrilanku un Maldīviju. Atdalīts no pārējās Āzijas ar Himalajiem un ģeoloģiski atšķirīgs.
2. Arābijas pussala – dažreiz dēvēta par subkontinentu, atrodas Āzijas dienvidrietumos, ar atšķirīgu ģeoloģiju un kultūru.
3. Grenlande – dažās klasifikācijās tiek uzskatīta par subkontinentu, jo tā ir milzīga sala ar savu tektonisko plātni, kaut arī politiski pieder Dānijai.
Īss skaidrojums:
Subkontinents ir "kontinents kontinentā" – liela teritorija ar unikālu dabu, vēsturi un/vai ģeoloģiju, kas atšķiras no pārējā kontinenta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.