subfosils
"Subfosils" (angļu valodā subfossil) ir daļēji fosilizēti organismu paliekas, kas nav pietiekami senas vai pārveidotas, lai pilnībā pārvērstos par fosiliju. Tās parasti saglabājušās pēdējo 10 000 līdz 50 000 gadu laikā, bieži vien ar oriģinālo organisko vielu (piemēram, kaulu kolagēnu, čaulu materiālu) un nav pilnībā aizstātas ar minerāliem.
Galvenās īpašības:
- Relatīvi jaunas (Holocēna laikmetā).
- Vēl satur organisko vielu.
- Bieži atrodamas mitrās, skābās vai bezskābekļa vidēs (piemēram, purvos, alās, ezeru nogulumos).
Piemēri:
1. Mammutu kauli un zobi atrasti Sibīrijas vai Ziemeļamerikas permafrostā – daži saglabājuši pat mīkstos audus.
2. Dodo putna kauli Maurīcijas salā, kas izmiris tikai pirms ~300 gadiem – vēl nav pilnībā pārakmeņojušies.
3. Cilvēka mūmijas dabīgos apstākļos (piemēram, purvu mūmijas kā Tollundas cilvēks Dānijā), kur āda un orgāni ir daļēji saglabājušies.
4. Senās gliemežu čaulas vai kukaiņu paliekas klinšu alas nogulumos, kas vēl nav pārvērstas par akmeni.
Subfosilus izmanto, lai pētītu nesenās ģeoloģiskās vēstures klimata izmaiņas, izmirušās sugas un cilvēku kultūru, jo tie bieži sniedz precīzākus datus par DNS un radiokarbonu datēšanu nekā pilnīgi fosilizētas paliekas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.