stundinieks
"Stundinieks" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas strādā pēc stundas — tas ir, pēc nostrādātas stundas vai uz laiku saņem atalgojumu, nevis ir pastāvīgs darbinieks ar noteiktu algu. Tas var būt gan pienākumu pildītājs uz laiku (piemēram, aizvietojot kādu), gan pagaidu darbinieks, kas strādā, kad vajadzīgs.
Piemēri lietojumā:
1. Darba kontekstā:
"Slimības dēļ mums šonedēļ vajadzēja pieņemt stundinieku, lai pabeigtu pasūtījumu."
(Šeit — pagaidu darbinieks, kas strādā par stundas algu.)
2. Vēsturiskā/administratīvā nozīmē:
"19. gadsimtā daudzi laucinieki bija stundinieki — strādāja zemnieku saimēs pēc vajadzības."
(Šeit — laiku strādājošs palīgs.)
3. Mūsdienu lietojums (retāk):
"Viņš nav pastāvīgs darbinieks, bet strādā kā stundinieks — nāk, kad ir darbs."
(Šeit — pagaidu darbinieks ar elastīgu grafiku.)
Sinonīmi: pagaidu darbinieks, darba ņēmējs uz laiku, algātais (kontekstā).
Antonīmi: pastāvīgs darbinieks, štata darbinieks, fiksētas algas darbinieks.
Piezīme: Mūsdienās biežāk lieto terminu "pagaidu darbinieks" vai "darbinieks ar stundas algu", bet "stundinieks" ir literārāks/veclatvisks variants.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.