"Strinkšķoņa" ir izdomāts, humora nokrāsots vārds, kas latviešu valodā apzīmē sīku, bezjēdzīgu lietu, nieku vai mazsvarīgu problēmu. Tas nereti lietots sarunvalodā, lai jokaini pasvītrotu kaut ko nenopietnu vai pārspīlēti sīku.
Piemēri:
1. "Nestrēbē par šādām strinkšķoņām – tas ir tikai pāris grāmatu grāmatplauktā!"
(Domāts: nenopietnas, mazas lietas.)
2. "Visa šī strinkšķoņa ar dokumentu parakstīšanu aizņēma veselu dienu!"
(Norāda uz pārspīlēti sīku, kaitinošu procesu.)
3. "Neuztraucies par šīm strinkšķoņām – galvenais, ka viss kopumā ir labi."
(Lietots, lai samazinātu kāda uztraukumu par niekiem.)
Vārds radies no pamatvārda "strinkšķēt" (kas nozīmē "čīkstēt, sīkumoties"), pievienojot izskaņu "-oņa", kas veido jocīgu, pārspīlētu nozīmi. Tas līdzīgs citiem sarunvalodas vārdiem, piemēram, "blēņa" vai "muļķoņa".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.