strēgoņa
"Strēgoņa" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē briesmīgu, neglītu, ļaunu sievieti (bieži vien vecāku vecumā). Tas ir diezgan negatīvs un ekspresīvs termins, līdzīgs krievu valodas "ведьма" vai "баба-яга", bet ar nokrāsu par šķebinošu izskatu vai raksturu.
Piemēri lietojumā:
1. "Viņa kļuva par īstu strēgoņu – vienmēr murmina un visiem dara palikšus."
(Nozīme: sieviete ar ļaunu, rūgtu raksturu.)
2. "Vecā strēgoņa ar āķainiem pirkstiem vēroja bērnus no sava loga."
(Nozīme: neglīta, biedējoša vecā sieviete.)
3. "Neklausies viņā – tā ir tīra strēgoņa, tikai sliktu grib tev padarīt."
(Nozīme: ļaunprātīga persona, kas kurina konfliktus.)
Papildinformācija:
- Vārds cēlies no latgaliešu valodas, kur "strāgons" nozīmē "ragana", "ļaunais gars".
- Mūsdienās lietots galvenokārt sarunvalodā, bieži ar humoristisku vai pārspīlētu nokrāsu, lai aprakstītu kādu sievieti ar nepatīkamu izturēšanos vai izskatu.
Ja vēlaties precīzāku kontekstu vai vēsturisko izcelsmi, varu pastāstīt vairāk!
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.