"Stoņģelis" ir latviešu dialektālisms (galvenokārt izplatīts Kurzemē), kas nozīmē:
Nozīme:
Neliels, bieži nožņaugts, neveikls vai neapķērīgs cilvēks (parasti par zēnu/vīrieti). Var arī nozīmēt kādu, kas ir mazs, neizteiksmīgs vai pat neveiksmīgs.
Nianses:
Vārds nereti nes negatīvu vai nievājošu pieskaņu, taču tas var tikt lietots arī humoristiski vai maigi.
Piemēri lietojumā:
1. "Nu, šis stoņģelis vēl neko nemāk — pat grozus piesiet!"
(atzīme par neveiklību vai neapgūtām prasmēm)
2. "Ieskaties tajā stoņģelī — kāds gan no viņa izaugs?"
(nievājoša atsauce uz mazumu vai neizteiksmīgu izskatu)
3. "Neticu, ka šis mazais stoņģelis spēja uzvarēt sacensībās!"
(ironisks/pozitīvs lietojums, uzsverot pārsteigumu)
Ekvivalenti literārajā latviešu valodā:
"niecība", "punduris", "neveklis", "mazulis" (atkarībā no konteksta).
Piezīme:
Vārds mūsdienās lietots reti, galvenokārt folklorā, vecāku stāstos vai reģionālās sarunvalodās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.