stīdzinieks
"Stīdzinieks" ir vārds, kas latviešu valodā apzīmē cilvēku, kas nodarbojas ar stīdzināšanu — tas ir, ar dzīvnieku (parasti zirgu) piespiešanu paklausībai, apmācīšanu vai pieradināšanu, bieži vien ar rupjiem, bargiem līdzekļiem.
Vārds nereti lietots arī pārnestā nozīmē par cilvēku, kas savā vadībā vai ietekmē izmanto nežēlīgu spiedienu, disciplīnu vai nežēlīgu apmācību.
Piemēri:
1. Burtiskā nozīme:
"Vecais stīdzinieks zirgu stallī strādāja ar žāvājumiem un skaļām komandām."
"Viņš bija pazīstams kā viscietākais stīdzinieks apkārtnē — zirgi viņa rokās kļuva paklausīgi, bet bieži vien nobijās."
2. Pārnestā nozīme (par cilvēku):
"Skolotāju kolektīvā viņu sauca par stīdzinieku, jo viņš pieprasīja absolūtu paklausību un sodīja par mazākajām kļūdām."
"Sporta treneris bija īsts stīdzinieks — treniņi bija nežēlīgi smagi, bet rezultāti nāca."
Sinonīmi: dressētājs, jātnieks (ja runā par zirgiem), draudzinātājs (pārnestā nozīmē), stingrs audzinātājs.
Piezīme: Vārds mūsdienās lietots reti, vairāk literatūrā vai metaforiski.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.