"Stēle" (no grieķu valodas: στήλη — "statuja, stabs, piemineklis") ir vertikāls akmens vai metāla stabs, plāksne vai kolonna, uz kuras ir izkalti vai uzrakstīti teksti, simboli vai attēli. Tās tradicionāli izmanto kā pieminekļus, robežzīmes, atceres vai informācijas nesējus.
Galvenās nozīmes:
1. Arheoloģijā/vēsturē — senas kultūras (piem., ēģiptiešu, grieķu, maiju) pieminekļi ar uzrakstiem vai reljefiem.
2. Mūsdienās — piemiņas plāksnes, kapakmeņi, informācijas stendi.
Piemēri:
1. Vēsturisks piemērs:
Rosetas akmens — ēģiptiešu stēle ar hieroglifiem, demotisko rakstu un grieķu valodā, kas palīdzēja atšifrēt hieroglifus.
2. Mūsdienu piemērs:
Kapa stēle — piemiņas akmens kapakmens formā ar mirušā vārdu un dzimšanas/nāves datumiem.
3. Ģeogrāfisks piemērs:
Robežstēle — vēsturiski izmantota teritoriju robežu marķēšanai (piem., senās Romas "terminus" stēles).
Saīsināti:
Stēle = vertikāls rakstīts/vēsturisks akmens/monuments.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.