"Stāvcīņa" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē ilgstošu stāvēšanu (parasti bez kustības vai ar mazām pārtraukumiem), bieži vien saistītu ar gaidīšanu, darbu vai fizisku slodzi.
Piemēri lietojumam:
1. Darba kontekstā:
"Pēc astoņu stundu stāvcīņas veikalā kājas sāpēja."
2. Gaidīšanas situācijā:
"Pieturā ilgā stāvcīņa aukstumā bija ļoti nogurdinoša."
3. Fiziskā slodze:
"Medībās dažkārt nepieciešama pacietīga stāvcīņa meža būdā."
Sinonīmi: stāvēšana, stāvus stāvēšana, stāvoklis (kontekstā atkarībā).
Piezīme: Vārds vairāk lietots sarunvalodā vai aprakstošos tekstos, nevis oficiālajos dokumentos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.