standartīpašība
"Standartīpašība" ir termins, kas apzīmē objekta vai parādības raksturīgo, tipisko, parasto vai atkārtotu īpašību. Tas nozīmē kaut ko, kas ir raksturīgs, paredzams vai atbilst noteiktiem vispārpieņemtiem kritērijiem.
Īsāk sakot:
Standartīpašība = tipiska, raksturīga pazīme.
Piemēri lietojumā:
1. Valodniecībā
"Daudzskaitļa veidošana ar galotni '-i' ir latviešu valodas standartīpašība."
(Tas nozīmē, ka šāda daudzskaitļa veidošana ir tipiska, bieži sastopama pazīme latviešu valodā.)
2. Tehnoloģijās
"Augsta izšķirtspēja ir mūsdienu viedtālruņu standartīpašība."
(Tas nozīmē, ka augsta izšķirtspēja ir kļuvusi par parastu, gaidāmu īpašību viedtālruņos.)
3. Dabas parādībās
"Ziemassvētku laikā sniega klātbūtne ir Latvijas klimata standartīpašība."
(Tas nozīmē, ka sniegs ziemā ir raksturīga, tipiska Latvijas klimata pazīme.)
Sinonīmi: raksturīgums, tipiskums, parastība, vispārpieņemtība.
Pretstatā: izņēmums, unikalitāte, neparastība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.