"Spridzēt" nozīme:
Tas ir darbības vārds, kas apzīmē spēcīgu, nepārtrauktu līdzību – parasti par kaut ko, kas izdala skaņu, gaismu, siltumu vai pat smaku. Bieži lietots, lai aprakstītu ilgstošu, intensīvu vai kaitinošu procesu.
Piemēri:
1. Par skaņu:
"Motocikls spridzēja pa ielu."
(Nepārtraukti, skaļi dūc/dun).
2. Par gaismu:
"Saules stari spridzēja caur logu."
(Spilgti, karsti spīd).
3. Par siltumu/smaku:
"Ķēdētāja cigarete spridzēja istabā."
(Spēcīgi smaržo/dūmo).
4. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Viņš spridzēja dusmās."
(Bija ļoti sakaitēts, "vārījās").
Sinonīmi: dūcēt, žņaugt, kūpēt, blāzmot, dunēt.
Piezīme: Vārds biežāk lietots sarunvalodā un reģionālos izloksnēs (piem., Latgalē).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.