sprakšķoņa
"Sprakšķoņa" latviešu valodā ir izsmalcināta, izlutināta, izlepota sieviete, kas bieži vien uzsvēr savu izskatu, manieres vai stāvokli, un var būt uzskatāma par pārlieku iedomīgu vai mākslotu. Vārds nereti nēsā negatīvu nokrāsu, norādot uz virspusējumu, izlikšanos vai pārmērīgu lepnumu.
Piemēri lietojumā:
1. Sarunvalodā:
"Viņa ienāca istabā kā īsta sprakšķoņa — viss rotāts, smaržas un pārmetumi."
(Norāde uz pārspīlētu eleganci un manieres.)
2. Rakstveidā (piemēram, stāstā):
"Pilsētiņā viņu pazina kā sprakšķoņu, kas vienmēr staigāja ar lietiņu un cienīja tikai dārgākos salonus."
(Raksturošana kā izlutinātas, materiālām vērtībām pievērstas personas.)
3. Ar humoru/vai nuansēm:
"Nu tu, sprakšķoņa, kāpēc nevari vienkārši iet ar ērtām kurpēs?"
(Draudzīgi nedaudz jokojošs tonis, norādot uz pārlieku rūpīgu izvēli apģērbā.)
Sinonīmi: izlutinātā sieviete, izsmalcinātā dāma, modes pūlē (atkarībā no konteksta).
Antonīmi: vienkārša sieviete, nepielūdzīga, dabiska persona.
Vārds "sprakšķoņa" cēlies no darbības vārda "sprakšķēt" (skaņas, kas radušās, kaut ko sasprādzējot, kratot), kas attēlo kustību, šķību izskatu vai pārspīlētu eleganci.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.