spondejs
"Spondejs" ir dzejas mērs (pēda), kas sastāv no divām ilgām zilbēm (––).
Tas rada smagu, lēnu, uzsvērtu ritmu, bieži lietots nopietnā, svinīgā vai dramatiskā kontekstā.
Piemēri latviešu dzejā (ilgās zilbes parasti atbilst uzsvērtajām zilbēm):
1. "Pērkons" (J. Rainis) – daudzos pantos spondejs lietots kopā ar citiem mēriem, lai radītu dabas spēka iespaidu.
Piemēram, rindā: "Pēr‑kons" (divas uzsvērtas zilbes) varētu darboties kā spondejs.
2. "Klusums" (K. Skalbe) – fragmentos, kur dominē smags, lēns ritms:
"Klus‑ums" (ja abas zilbes tiek lasītas ar vienādu ilgumu/uzsvaru).
Piemēri angļu valodā (kur ilgums bieži atbilst uzsvērtām zilbēm):
- "Slow spondee stalks; strong foot!" (John Keats)
Šeit vārdi kā "slow spondee" (divas uzsvērtas zilbes) ilustrē pašu spondeja ritmu.
Svarīgi: Tīrs spondejs reti veido veselu dzejoli, bet to lieto kā ritmisku akcentu vai kontrastu ar citiem mēriem (piemēram, jambu). Latviešu dzejā precīzs spondeja atpazīšana ir atkarīga no lasījuma ritma un uzsvara.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.