spidiļķis

"Spidiļķis" ir latviešu valodas sarunvalodas vārds, kas apzīmē ļoti ātru, veiklu, veiklīgu cilvēku (bieži vien ar nelielu augumu). Tas var būt arī mazs, veikls dzīvnieks.

Piemēri lietojumam:

1. Par cilvēku:
"Mūsu dēls ir īsts spidiļķis — visu laiku skrien, lēkā un nevar sēdēt mierā."
"Vecmāmiņa, kaut arī veca, joprojām ir spidiļķe — visu pagardu iztīra pāris stundās."

2. Par dzīvnieku:
"Paskatieties uz to vāverīti — kāds spidiļķis! Viņa pārlēkā no zara uz zaru."
"Kaķēns ir mazs spidiļķis, visu laiku kaut kur ieskrējis."

Sinonīmi: veiklītis, ņiprs, žiglis, draņķis (sarunvalodā).
Antonīmi: lēnais, kūtrs, nespējīgais.

Vārds nereti lietots ar maļņu nokrāsu — apbrīnojot kāda ātrumu un veiklību, bet reizēm arī nedaudz jokojoties par nepacietīgo, uzbudināmo raksturu.

Įrašas
Paaiškinimas	"Spidiļķis" ir latviešu valodas sarunvalodas vārds, kas apzīmē ļoti ātru, veiklu, veiklīgu cilvēku (bieži vien ar nelielu augumu). Tas var būt arī mazs, veikls dzīvnieks. Piemēri lietojumam: 1. Par cilvēku: "Mūsu dēls ir īsts spidiļķis — visu laiku skrien, lēkā un nevar sēdēt mierā." "Vecmāmiņa, kaut arī veca, joprojām ir spidiļķe — visu pagardu iztīra pāris stundās." 2. Par dzīvnieku: "Paskatieties uz to vāverīti — kāds spidiļķis! Viņa pārlēkā no zara uz zaru." "Kaķēns ir mazs spidiļķis, visu laiku kaut kur ieskrējis." Sinonīmi: veiklītis, ņiprs, žiglis, draņķis (sarunvalodā). Antonīmi: lēnais, kūtrs, nespējīgais. Vārds nereti lietots ar maļņu nokrāsu — apbrīnojot kāda ātrumu un veiklību, bet reizēm arī nedaudz jokojoties par nepacietīgo, uzbudināmo raksturu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.