spektrofotometrija
Spektrofotometrija ir analītiskās ķīmijas metode, kas mēra gaismas absorbcijas daudzumu vielas šķīdumā noteiktā viļņa garumā. Tā balstās uz Bēra-Lamberta likumu: jo lielāka vielas koncentrācija, jo vairāk gaismas tā absorbē.
Galvenā nozīme:
Izmanto, lai kvantitatīvi noteiktu vielu koncentrāciju šķīdumos, izmantojot gaismas absorbcijas mērījumus.
Piemēri lietojumiem:
1. Biomedicīnā – hemoglobīna koncentrācijas noteikšana asinīs, DNS/RNK analīze.
2. Vides monitorings – ūdens paraugos nitrātu, fosfātu vai smago metālu koncentrāciju mērīšana.
3. Pārtikas rūpniecībā – piemēram, kofeīna satura noteikšana dzērienos vai vitamīnu analīze.
4. Farmācijā – zāļu aktīvo vielu koncentrācijas pārbaude ražošanas laikā.
Princips:
Paraugu ievieto kivetē, caur to laiž monohromatisku gaismu (piemēram, no UV vai redzamā spektra lampas), un detektors mēra, cik daudz gaismas tiek absorbēts. Rezultātus salīdzina ar kalibrēšanas līkni, lai aprēķinātu koncentrāciju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.