spējīgs


spējīgs īp.
  1. Tāds, kam piemīt (kāda) spēja (1); tāds, kas spēj vai prot (ko) darīt, veikt, atbilstoši izturēties. Darba spējīgs. Ražot spējīgs. Spriest spējīgs. Viņš ir uz visu spējīgs.
  2. Tāds, kam ir kādas dotības; apdāvināts. Spējīgs students, skolēns, mākslinieks.
    Atvasinājumi:
    • spējīgums v.

    Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'spejigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
    Įrašas
    Paaiškinimas

    Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
    ji bus patalpinta vietoj esamos.



    © 2009 - 2020 www.vardnica.lv
    Draugi: Angļu valodas kursi
    x