solmizācija
Solmizācija ir mūzikas teorijā lietota skaņu nosaukšanas un attēlošanas sistēma, kurā katrs toņs tiek apzīmēts ar noteiktu zilbi (piemēram, "do", "re", "mi" utt.), nevis ar burtu (kā A, B, C). Tā palīdz attīstīt dzirdi un vieglāk iemācīties dziedāt vai spēlēt mūziku.
Galvenās zilbes (sistēmā, ko izmanto daudzās valstīs):
- Do, Re, Mi, Fa, Sol, La, Si (atkārtojas oktāvā).
Piemēri:
1. Dziedāšanas vingrinājumi – skolotājs var lūgt skolēnam dziedot solmizācijas zilbes, lai apgūtu melodiju bez teksta (piemēram, "Do-Re-Mi-Fa-Sol-La-Si-Do").
2. Mūzikas lasīšana – partitūrā var būt solmizācijas zilbes rakstītas zem notīm, lai palīdzētu dziedātājiem ātrāk iemācīties notis (piemēram, populārā dziesma "Gaismas pils" sākumā varētu būt "Sol-Do-Re-Mi-Fa-Mi-Re").
3. Absolūtā dzirdes attīstīšana – daži mūziķi izmanto solmizāciju, lai precīzi noteiktu un atpazītu toņus pēc to augstuma (piemēram, dzirdot noti "Mi", tieši zinot, ka tā ir E).
Vēsturiski solmizāciju 11. gadsimtā ieviesa mūķis Gvido d'Arezco, izmantojot himnas "Ut queant laxis" pantus kā pamatu zilbēm (vēlāk "Ut" tika aizstāts ar "Do").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.