"Solītāja" ir sieviešu dzimtes forma no vārda "solītājs", kas nozīmē cilvēks, kas kādam kaut ko sola (parasti apsolot kādu labumu, palīdzību vai pakalpojumu).
Īsumā:
Tā ir persona (sieviete), kas dod apsolījumus.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks/politisks konteksts:
"Vēlēšanu laikā daudzi politiķi kļūst par solītājiem, bet pēc tam apsolīto bieži aizmirst."
2. Ikdienas situācijā:
"Mana māsa ir liela solītāja — vienmēr sola palīdzēt ar mājasdarbiem, bet reti kad izpilda."
3. Darba/vadības kontekstā:
"Projektu vadītāja izrādījās tikai solītāja — sola termiņus un resursus, bet reāli nekā nepaved."
Sinonīmi: apsolītāja, viltus apsolītāja (ja sola nepildās), apsolētāja (retāk lietots).
Antonīms: izpildītāja (persona, kas sola izpilda).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.