sniegoga
"Sniegoga" ir poētisks/vairotājs latviešu valodā, kas apzīmē sniega vēju, sniega putenis vai sniegu, ko nēsā vējš.
Tas ir reti lietots vārds, kas vairāk sastopams dzejā vai literatūrā, lai radītu ainavisku, atmosfērisku vai metaforisku tēlu.
Piemēri lietojumā:
1. Dabiskā parādība:
"Ārā plosījās barga sniegoga, aizklājot ceļus baltā segu."
(Apraksta sniega vētrainu, puteni.)
2. Metaforiski/ainaviski:
"Viņa atmiņās bija kā sniegoga — auksta, neskatāma un neparedzama."
(Lietots kā salīdzinājums, lai raksturotu neskaidrību vai emocionālu aukstumu.)
3. Dzejā:
"Sniegoga stīgu spēlēja uz sastingušiem kokiem,
un mežs klausījās baltajā klusumā."
(Rada ainavu ar sniega vēja tēlu.)
Etimoloģija:
Vārds cēlies no saknēm "sniegs" + "oga" (senā nozīmē — "vētra, vējš"), kas rada tēlu par sniegu, ko "vada" vējš. Līdzīgi vārdi: "pūkoga" (pūka vējš), "putenis".
Sinonīmi: putenis, sniega vētra, sniega vējš, vētra.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.