smīkņa

"Smīkņa" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē nieku, niecību, sīkumu vai niecīgu lietu. Tas bieži lietots, lai norādītu uz kaut ko nenozīmīgu, triviālu vai mazvērtīgu.

Piemēri:
1. "Nepērc šo smīkņu — tā ir tikai nevajadzīga rotājuma lieta."
(Šeit "smīkņa" nozīmē niecīgu, nevajadzīgu priekšmetu.)

2. "Visi strīdi par šo smīkņu ir pilnīgi bezjēdzīgi."
(Šajā teikumā "smīkņa" attiecas uz sīkumu vai niecīgu problēmu.)

Vārds reti lietots mūsdienu sarunvalodā, biežāk sastopams literatūrā vai dialektos. Tam ir līdzīga nozīme kā vārdiem "nieks", "niecība" vai "sīkums".

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'smikna' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Smīkņa" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē nieku, niecību, sīkumu vai niecīgu lietu. Tas bieži lietots, lai norādītu uz kaut ko nenozīmīgu, triviālu vai mazvērtīgu. Piemēri: 1. "Nepērc šo smīkņu — tā ir tikai nevajadzīga rotājuma lieta." (Šeit "smīkņa" nozīmē niecīgu, nevajadzīgu priekšmetu.) 2. "Visi strīdi par šo smīkņu ir pilnīgi bezjēdzīgi." (Šajā teikumā "smīkņa" attiecas uz sīkumu vai niecīgu problēmu.) Vārds reti lietots mūsdienu sarunvalodā, biežāk sastopams literatūrā vai dialektos. Tam ir līdzīga nozīme kā vārdiem "nieks", "niecība" vai "sīkums".