"Smiekliņš" ir diminutīvs (mazinoša forma) no vārda "smieklis", kas latviešu valodā nozīmē:
Nozīme:
Nelieli, viegli, maigi smiekli; klusi vai mazietilpīgi smiekli, kas izsaut prieku, jautrību vai izbrīnu.
Piemēri lietojumā:
1. Sarunā:
"Bērna smiekliņš aiz loga lika pasmaidīt."
(Norāda uz bērna mazajiem, skanīgajiem smieklīšiem.)
2. Aprakstā:
"Viesistabā izskanēja klusi smiekliņi, kamēr draugi stāstīja jokus."
(Rāda mierīgu, intīmu jautrības atmosfēru.)
3. Dzejā vai literatūrā:
"Vējš rotaļājās ar lapām, un mežā dzirdējās kāds noslēpumains smiekliņš."
(Izmanto metaforiski, lai radītu poētisku vai maigu tēlu.)
Sīkāk:
Vārds bieži lietots, lai izteiktu maigu, nevainīgu vai mazu prieku, un tam var būt arī maigi humoristisks vai aizrautīgs nokrāsa. Atšķirībā no "smiekli" (kas var būt skaļi vai intensīvi), "smiekliņš" uzsver mazumu un jaukumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.