slīgšņa
"Slīgšņa" ir lietvārds, kas latviešu valodā apzīmē:
Nozīme:
Neliels, sekls ūdenstilpes (piemēram, ezera, upes) ieplakas vai zemāk izvietots krasta posms, kas parasti ir purvains, mitrs un grūti pieejams. Bieži vien slīgšņa ir aizaugusi ar niedrēm, krūmiem vai citiem augiem, veidojot dabisku robežu starp ūdeni un sauszemi. Tā var būt arī vietas, kur ūdens lēni ieplūst purvā vai paliek pēc paliem.
Piemēri lietojumā:
1. Dabas aprakstā:
"Ezera dienvidu galā stiepjas plaša slīgšņa, kur vasarās ligzdo zosis un pīles."
2. Metaforiski (par grūti pieejamu vietu vai situāciju):
"Projekta īstenošana iestrēga birokrātiskajā slīgšņā – dokumenti apgāja no viena amatpersona uz otru."
Sinonīmi:
purvājs, niedrājs, staignājs, mitraina vieta.
Skaidrojums vienkāršos vārdos:
Slīgšņa ir tāda krasta daļa, kur ūdens un zeme saplūst kopā, veidojot mitru, dažreiz purvainu zonu, kas bieži vien ir aizaugusi ar augiem. Tā nav ne pilnībā ūdens, ne sauszeme, bet kaut kas starp abām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.