"Skujots" latviešu valodā ir diminutīvs (mazinošs, maiguma izteiksmē lietots vārds) no vārda "skuja", kas nozīmē skuju koku (egles, priedes u.c.) adatveida lapu.
Īsa nozīme:
"Skujots" nozīmē maza skuja vai skujiņa.
Piemēri lietojumā:
1. Dzejā/dzejolī:
"Uz sniega gulēja sīks skujots, kā zaļš punduriņš."
(Šeit "skujots" tiek lietots maigumā, aprakstot mazu, vientuļu skuju.)
2. Sarunvalodā bērniem:
"Skaties, kāds glīts skujots! Nāc, savācam eglītes skujotus."
(Var lietot, runājot ar bērnu par mazām skujām, piemēram, dekorējot eglīti.)
3. Dabas aprakstos:
"Vējš nokrata dažus skujotus no priedes zariem."
(Norāda uz nokritušām mazām skujām.)
Piezīme:
Vārds "skujots" literārajā valodā nav ļoti izplatīts, bet to var sastapt dzejā, folklorā vai mīļrunās, lai radītu tuvības, maiguma iespaidu. Ikdienā biežāk lieto pamatvārdu "skuja".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.