skriptorijs
"Skriptorijs" ir vārds, kas cēlies no latīņu valodas (scriptorium) un vēsturiski nozīmē rokrakstām veltītu telpu klosterī, kur mūki pārrakstīja un ilustrēja manuskriptus. Mūsdienās to lieto arī plašākā nozīmē:
1. Vēsturiskā nozīme: Vieta klosterī vai bibliotēkā, kurā viduslaikos tika veidoti un glabāti rokraksti (piemēram, pergamenta kodeksi).
Piemērs: "Benediktīņu klostera skriptorijā mūki naktīm pārrakstīja senos tekstus."
2. Paplašināta nozīme: Jebkura telpa vai darbnīca, kas veltīta rakstīšanai, pētniecībai vai mākslinieciskiem rakstiskiem darbiem.
Piemērs: "Rakstnieks savu darbistabu dēvēja par personīgo skriptoriju, kur radīja romāna manuskriptu."
3. Digitālā lietojumā: Dažreiz lietots kā metafora vietai vai platformai digitālai satura radīšanai.
Piemērs: "Šī digitālā žurnāla redakcija ir kā mūsdienu skriptorijs – te tiek veidoti un rediģēti teksti."
Īsāk: Skriptorijs ir vieta, kur tiek radīti, pārrakstīti vai pētīti rakstiskie darbi – vēsturiski saistīts ar klosteriem, mūsdienās arī simboliski.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.