"Skripata" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē klusus, smalkus, šņācošus skaņus, kas parasti rodas, berzējot, vilkot vai kustinot kaut ko stingru vai sausu. Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu kaut ko, kas "čīkst", "ķeržļo" vai "šņāc".
Piemēri:
1. Mežā
"Mežā klusā skripata bija dzirdama tikai vienu putnu un sausu zaru skaņu."
(Šeit — sausu zaru čīkstēšana, beržoties vienam pret otru.)
2. Par durvīm
"Vecās durvis atvērās ar vieglu skripatu."
(Norāde uz rūsas vai sausām eņģēm radītu čīkstošu skaņu.)
3. Par apaviem
"Jaunie kurpju zoli skripēja uz asfalta."
(Čīkstoša skaņa, kas rodas, berzot jaunu zolu pret cietu virsmu.)
Sinonīmi: čīkstēšana, šņākšana, ķeržļošana.
Lietojums: bieži vien saistīts ar dabas skaņām, nolietotām lietām vai kustību berzēšanas dēļ.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.