skeletkapi
"Skeletkapi" latviešu valodā ir sastāvēts vārds, kas apzīmē kapi, kurus izmanto kādu aizvēsturisku cilvēku skeletu glabāšanai vai izstādīšanai. Tas nav standarta vārds ikdienas valodā, bet to var saprast kā aprakstošu terminu, kas radušies no vārdiem "skelets" (cilvēka kaulu karkass) un "kapi" (apbedījumu vieta).
Īss skaidrojums:
- Skeletkapi = vieta (kapi), kur glabā vai izstāda cilvēka skeletus (parasti arheoloģiskā, muzeja vai pētniecības kontekstā).
- Biežāk lietots termins latviski būtu "kaulu krātuve", "ossuārijs" vai "skeletu depozitārijs".
Piemēri lietojumā:
1. Arheoloģijā:
"Ekspedīcija atklāja senus skeletkapus, kuros glabājās vairāku gadu tūkstošu vecu cilvēku kauli."
2. Muzeja kontekstā:
"Antropoloģijas muzejā ir speciāli skeletkapi — aizsargātas telpas, kurās uzglabā pētniecībai paredzētus skeletus."
3. Vēstures aprakstā:
"Klosterī atrodas viduslaiku skeletkapi, kur apglabāti mūku kauli pēc kapu pārvietošanas."
Piezīme: Praksē šis vārds latviešu valodā tiek lietots ļoti reti. Biežāk lietojami termini ir "kaulu glabātava", "ossuārijs" vai vienkārši "skeletu krātuve". Ja runājat par kapsētu, kur apbedīti mirušie, pareizāk būtu lietot "kapi" vai "kapulauks".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.