skatlūka
"Skatlūka" ir latviešu valodas sarunvalodas vārds, kas apzīmē skatīšanās, apskates vietu vai skatu punktu — parasti no augstas vietas, no kuras paveras plašs, skaists skats uz apkārtni.
Īsskaidrojums:
Tas ir vārds, kas radies no divām saknēm: "skats" (skatīšanās, ainava) un "lūka" (atvērums, logs, skatlogs). Būtībā "skatlūka" ir "logs uz skatu" — vieta, no kuras labi var skatīties.
Piemēri lietojumā:
1. Tūrisma kontekstā:
"Uz kalna virsotnes ir izveidota skatlūka, no kuras paveras brīnišķīgs skats uz ezeru un mežu."
"Apmeklētāji bieži uzkāpj torņā, lai izbaudītu skatu no tā skatlūkas."
2. Arhitektūrā/iekārtā:
"Mājas jumtā ir ierīkota maza skatlūka, lai varētu vērot zvaigznes naktīs."
"No restorāna skatlūkas var redzēt visu pilsētu kā plaukstā."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Šī grāmata sniedz skatlūku uz pagātnes notikumiem." (kā "skatpunkts" vai "perspektīva").
Vārda lietojums:
"Skatlūka" nav oficiāls termins literārajā valodā, bet to plaši lieto sarunvalodā, tūrisma aprakstos un reklāmās. Daudz kur Latvijā skaistu skatu vietas oficiāli sauc par "skatu vietām", bet "skatlūka" ir tuvāks, tēlaināks apzīmējums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.