skanība

"Skanība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē skaņu kvalitāti, skaņas skaistumu, melodiskumu vai patīkamu toni. Lieto, lai raksturotu, cik maiga, melodiska vai pievilcīga ir kāda balss, mūzika vai pat dabas skaņa.

Piemēri:

1. Par balsi:
"Viņas balss bija pārsteidzoša skanība – dzidra un maiga."

2. Par mūziku/instrumentu:
"Ērģeļu skanība pildīja baznīcu ar svinīgumu."

3. Par dabas skaņām:
"Mežā klausījos bērzu lapu šalkoņu un putnu dziesmu skanībā."

Sinonīmi: melodiskums, skaņas skaistums, tonis, harmoniskums.
Antonīmi: kakofonija, šķinda, rīboņa.

Įrašas
Paaiškinimas	"Skanība" nozīme: Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē skaņu kvalitāti, skaņas skaistumu, melodiskumu vai patīkamu toni. Lieto, lai raksturotu, cik maiga, melodiska vai pievilcīga ir kāda balss, mūzika vai pat dabas skaņa. Piemēri: 1. Par balsi: "Viņas balss bija pārsteidzoša skanība – dzidra un maiga." 2. Par mūziku/instrumentu: "Ērģeļu skanība pildīja baznīcu ar svinīgumu." 3. Par dabas skaņām: "Mežā klausījos bērzu lapu šalkoņu un putnu dziesmu skanībā." Sinonīmi: melodiskums, skaņas skaistums, tonis, harmoniskums. Antonīmi: kakofonija, šķinda, rīboņa.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.