harmoniskums
"Harmoniskums" latviešu valodā nozīmē saskaņotību, mērogu, līdzsvaru un vienotību starp dažādām daļām. Tas apzīmē situāciju, kad elementi (piemēram, skaņas, krāsas, attiecības, formas) labi papildina viens otru, radot patīkamu un veselīgu kopumu.
Piemēri lietojumam:
1. Mūzikā
"Šīs simfonijas harmoniskums rada dziļu mierīguma sajūtu."
(Notis un akordi ir labi saskaņoti.)
2. Dizainā/arhitektūrā
"Istabas harmoniskums tiek panākts, apvienojot dabīgus materiālus un mierīgas krāsas."
(Visi elementi telpā veido vienotu un patīkamu kopējo iespaidu.)
3. Cilvēku attiecībās
"Viņu draudzības harmoniskums balstās uz savstarpēju sapratni un cieņu."
(Attiecības ir līdzsvarotas un bez konfliktiem.)
4. Dabā
"Meža ainavas harmoniskums ietver koku, dzīvnieku un ūdens plūsmu savstarpējo mijiedarbību."
(Dabas elementi pastāv līdzsvarā.)
Sinonīmi: saskaņotība, līdzsvarotība, mērogojums, vienotība.
Pretējās jēdzieni: disharmonija, nesaskaņa, nelīdzsvarotība.
Vārds cēlies no grieķu harmonia (savienojums, saskaņa) un bieži lietots gan tehniskā kontekstā (piemēram, harmoniskās svārstības fizikā), gan mākslas un ikdienas aprakstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.