skaistule
"Skaistule" nozīme:
Tas ir sieviešu dzimtes lietvārds, kas apzīmē skaistu sievieti vai skaistumu personificējošu sievieti. Vārds izsaka ne tikai ārējo skaistumu, bet bieži arī pievilcību, graciozitāti vai ideāla izskata iespaidu.
Piemēri lietošanai:
1. Vēsturisks/klasisks:
"Ballei ierodas jaunā skaistule, piesaistot visu uzmanību ar savu elegance."
(Kontekstā: sieviete, kas izceļas ar ārējo pievilcību.)
2. Dzejisks/alfausts:
"Viņa bija patiesa skaistule — acis kā zilās ezera ūdeņi, un smaids apbūra visus apkārt."
(Romantisks apraksts, uzsverot fizisko un burvīgo skaistumu.)
3. Ironisks/viedokļa:
"Viņš savu jauno automašīnu dēvē par skaistuli, katru nedēļu to mazgājot."
(Pārnestā nozīmē: objektu vai pat dzīvnieku var saukt par "skaistuli", ja tas uzskatāms par ideāli skaistu.)
Sinonīmi:
- Skaistums (vispārīgāk)
- Gracija (uzsvars uz kustību eleganti)
- Garlaistība (dzejiski, novecojis)
Piezīme:
Vārds "skaistule" mūsdienās literārajos tekstos lietots biežāk nekā ikdienas sarunvalodā, kur var izmantot vienkāršākus apzīmējumus kā "skaista sieviete" vai "skaistumene".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.