"Sinjorīna" ir vecmodīgs vai literārs apzīmējums jaunai, neprecētai sievietei, kas atbilst mūsdienu "jaunkundzei" vai "jaunavai". Tas cēlies no itāļu valodas vārda signorina (sievišķā forma no signore — "kungs").
Piemēri lietojumam:
1. Vēstulē/formālā adresē:
"Godātā sinjorīna Bērziņa, es saņēmu Jūsu vēstuli..."
(Mūsdienās biežāk lietotu "jaunkundze Bērziņa").
2. Literatūrā/vēsturiskā kontekstā:
"Vecpilsētas ieliņās viņš satika kādu smalku sinjorīnu ar saulessargu."
(Lai radītu 19. gadsimta vai svešzemju atmosfēru.)
Svarīgi:
- Mūsdienu latviešu valodā reti lietojams, izņemot stilizētos tekstos, tulkojumos vai, lai piešķirtu tekstam novecojušu/vēsturisku nokrāsu.
- Daudz izplatītāki apzīmējumi ir "jaunkundze" (neprecētai sievietei) un "kundze" (precētai sievietei).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.