sinharmonija
"Sinharmonija" (angļu: _synharmony_) ir lingvistisks termins, kas apzīmē skaņu saskaņotību vārda vai mēles vienības ietvaros. Tas galvenokārt attiecas uz patskaņu un līdzskaņu savstarpēju ietekmi, lai saglabātu fonētisko līdzsvaru un atvieglotu izrunu.
Īsumā: Sinharmonija ir skaņu pielāgošanās process, kurā skaņas vārda iekšienē kļūst līdzīgākas viena otrai (piemēram, pēc artikulācijas vietas, līdzskaņu maiguma/cietuma u.tml.).
Galvenās pazīmes:
1. Bieži sastopama aglutinatīvās un aglutinatīvi-flektīvās valodās (piemēram, turku, ungāru, somu, japāņu valodās).
2. Var attiekties uz patskaņu harmoniju (piemēram, visi patskaņi vārdā ir vai nu priekšējie, vai aizmugurējie) vai līdzskaņu harmoniju (līdzskaņi pielāgojas pēc cietuma/maiguma).
Piemēri:
1. Turku valodā (patskaņu harmonija):
- ev (māja) + -de (locījuma piedēklis) → evde ("mājā")
- okul (skola) + -da → okulda ("skolā")
Piedēklis "-de/-da" mainās atkarībā no pamatvārda patskaņa (priekšējais/aizmugurējais).
2. Somu valodā (patskaņu harmonija):
- talo (māja) + -ssa (inessīvs) → talossa ("mājā")
- metsä (mežs) + -ssä → metsässä ("mežā")
Piedēklis mainās no "a/ä" atkarībā no pamatvārda patskaņa.
3. Japāņu valodā (līdzskaņu harmonija — mazāk izteikta, bet pastāv):
- Dažos dialektos un vēsturiskajā valodā līdzskaņi var mainīties atkarībā no konteksta (piemēram, /t/ kļūst par /č/ pirms /i/).
4. Ungāru valodā (patskaņu harmonija):
- ház (māja) + -ban (inessīvs) → házban ("mājā")
- kert (dārzs) + -ben → kertben ("dārzā")
Piedēklis "-ban/-ben" izvēlas atbilstošo patskaņu.
Sinharmonija atvieglo runas plūdumu un padara vārdu izrunu dabiskāku. Tā nav raksturīga latviešu valodai, kas pieder pie flektīvajām valodām ar citu fonētisko struktūru.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.