sindikālistisks
Sindikālistisks (no franču "syndicalisme" — arodbiedrību kustība) ir saistīts ar sindikālismu — sociālu un ekonomisku ideoloģiju, kas uzsver darbinieku tiešu kontroli pār ražošanu un ekonomiku, bieži vien izmantojot arodbiedrības un tiešas darba darbības (piemēram, streikus, boikotus) kā galvenos līdzekļus.
Galvenās iezīmes:
- Uzsvars uz darbaļaužu pašpārvaldi (bez valsts vai privātā kapitāla ietekmes).
- Tieša arodbiedrību darbība (nevis politiskās partijas).
- Solidaritāte starp dažādām strādnieku grupām.
- Bieži saistīts ar anarhismu vai revolucionāru trade-unionismu.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiski: Spānijas CNT (Nacionālā Darba Konfederācija) 20. gadsimta sākumā bija sindikālistiska organizācija, kas cīnījās par strādnieku pašpārvaldi.
2. Mūsdienās: Dažas sindikālistiskas grupas organizē streikus, lai panāktu darba vietu demokrātiju, nevis tikai algu paaugstināšanu.
3. Teorētiski: Sindikālistiskā ekonomika nozīmē, ka rūpnīcas pārvalda paši strādnieki, nevis menedžeri vai īpašnieki.
Īsumā: Sindikālistisks → orientēts uz darbinieku pašorganizēšanos un tiešu darbību, lai mainītu ekonomisko sistēmu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.