sīkmuižniecība
"Sīkmuižniecība" ir vēsturisks termins, kas apzīmē mazāku muižu (sīkmuižu) īpašniekus vai šādu saimniecību kopumu. Tas attiecas uz zemniekiem, kas bija iegādājušies vai mantojuši nelielu zemes gabalu ar mājokli un saimniekoja patstāvīgi, bet bieži vien bija atkarīgi no lielākiem muižniekiem vai valsts. Latvijas vēsturē sīkmuižniecība attīstījās pēc dzimtbūšanas atcelšanas (19. gadsimtā), kad daļa zemnieku varēja iegūt zemes īpašumus.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts: 19. gadsimta beigās daudzi bijušie dzimtcilvēki Latvijā kļuva par sīkmuižniekiem, iegādājoties nelielus zemes gabalus no lielajām muižām.
2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē): Vārdu dažreiz lieto, lai raksturotu mazu, neatkarīgu saimniecību vai pat mazuzņēmējdarbību, kas darbojas ierobežotos apstākļos.
Piemēram: "Viņš vada nelielu dārzkopības saimniecību — tāda kā mūsdienu sīkmuižniecība."
Īsumā: Sīkmuižniecība ir mazu zemes īpašumu saimniekošana, kas vēsturiski simbolizēja pirmo soli zemnieku neatkarībai pēc dzimtbūšanas, bet mūsdienās var tikt lietota kā metafora par autonomu, ierobežotu saimniecību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.