"Sieviņa" ir sievišķības vārda diminutīvs (mazinošā forma), kas latviešu valodā lietots, lai izteiktu mīļumu, maigu humoru, sirsnību vai norādītu uz mazu izmēru/jaunumu.
Bieži lietots sarunvalodā, dzejā vai bērnu valodā, lai aplūkotu sievieti/sieviešu dzimuma būtni ar maigumu.
Piemēri:
1. Mīļumā:
"Nāc šurp, mīļā sieviņa!" (gandrīz kā "mazā sievīt").
2. Humorā/maigi:
"Ak tu mana večulīte, kāda tu esi gudra sieviņa!" (sirsnīga uzrādīšana).
3. Par mazu būtni:
"Kāda smuka sieviņa ir uz attēla!" (par mazu meitenīti vai sievieti mazā formātā).
4. Folklora/dzeja:
"Līgo, līgo, līgotāja, brīna sieviņa zelta." (poētisks apzīmējums).
Svarīgi: Šis vārds nereti nes arhaisku nokrāsu, tāpēc mūsdienās lietots galvenokārt izteiksmīgā kontekstā, nevis oficiālā runā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.