"Sibilla" (latīniski: Sibylla) nozīme:
Īsumā: Sibilla ir senās Grieķijas un Romas pareģe, mantkundze, kura pēc leģendām spēja paredzēt nākotni dievu iedvesmojumā. Vārds simbolizē gaišredzību, noslēpumainību un pravietojošu gudrību.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks: Sibilla no Kūmām ir slavenākā no sibillām, kas, pēc miteņiem, vadīja Apollona templi un pareģoja deviņos grāmatās.
2. Mūsdienu lietojums (metaforiski):
- "Viņa uzskatīja veco znoti par sibillu, kas zina visas ciemata noslēpumus."
- "Dzejnieka vārdi skanēja kā sibillas pravietojumi – mistiski un pārdošīgi."
Papildus: Vārds "sibilla" dažādās kultūrās attiecas arī uz pravietēm vai gaišredzīgām personām (piem., Sibilla no Tibūras kristiešu tradīcijā). Mūsdienās var lietot arī kā sieviešu vārdu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.