sevišķība

"Sevišķība" nozīmē izcils īpašums, īpatnība vai atšķirīga pazīme, kas padara kaut ko vai kādu īpašu, neparastu vai izceļošu.

Piemēri:
1. Viņa sevišķība bija spēja klausīties un iedvest pārliecību citiem.
2. Šī glezna savā sevišķībā atspoguļo mākslinieka unikālo skatījumu uz dabu.
3. Katrai kultūrai ir savas sevišķības, kas to padara unikālu.

Sinonīmi: īpatnība, īpašība, raksturīgā pazīme, specifika, dīvainība (kontekstā atkarībā).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'seviskiba' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Sevišķība" nozīmē izcils īpašums, īpatnība vai atšķirīga pazīme, kas padara kaut ko vai kādu īpašu, neparastu vai izceļošu. Piemēri: 1. Viņa sevišķība bija spēja klausīties un iedvest pārliecību citiem. 2. Šī glezna savā sevišķībā atspoguļo mākslinieka unikālo skatījumu uz dabu. 3. Katrai kultūrai ir savas sevišķības, kas to padara unikālu. Sinonīmi: īpatnība, īpašība, raksturīgā pazīme, specifika, dīvainība (kontekstā atkarībā).