Seroterapija ir ārstēšanas metode, kurā pacientam ievada serumu — šķidrumu, kas satur gatavus antivielas vai citas bioloģiski aktīvas vielas, lai cīnītos pret infekcijām, indēm vai citiem slimību cēloņiem.
Galvenās iezīmes:
- Pasīvā imunitāte — serums nodrošina tūlītēju aizsardzību, jo organismam nav jāražo pašam antivielas.
- Īslaicīga iedarbība — aizsardzība ilgst dažas nedēļas vai mēnešus.
- Avots — iegūst no cilvēku vai dzīvnieku asinīm, kas ir saskārušies ar konkrētu infekciju vai toksīnu.
Piemēri:
1. Čūsku koduma ārstēšana — lieto specifisku serumu (antivenīnu), kas neitralizē čūsku indi.
2. Botulisma ārstēšana — serumā esošās antivielas bloķē botulisma toksīnu.
3. Difterijas ārstēšana — vēsturiski lietots difterijas serumu, lai neitralizētu baktēriju toksīnu.
4. COVID-19 — reizēm lieto rekonvalescentu serumu (no izveseļojušiem pacientiem) antivielu nodrošināšanai.
Atšķirība no vakcinācijas:
Vakcīnas stimulē organismu pašam ražot antivielas (aktīvā imunitāte), bet seroterapija nodrošina gatavas antivielas (pasīvā imunitāte).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.