senvēsture
"Sen vēsture" (pareizāk "senvēsture") nozīmē senākā cilvēces vēstures daļa, kas aptver laika periodu no cilvēces rašanās līdz rakstības parādīšanās sākumam (parasti līdz aptuveni 4.–3. tūkstošgadei p.m.ē.). Tas ir periods, par kuru nav rakstisku liecību, un to pēta galvenokārt ar arheoloģijas palīdzību.
Īsumā:
Tas ir pirmsrakstības laikmets, kurā cilvēki dzīvoja bez rakstītas valodas, izmantojot akmens, bronzas un dzelzs rīkus.
Piemēri:
1. Akmens laikmets (senākais senvēstures periods) – cilvēki dzīvoja mednieku-vācēju kopienās, izgatavoja akmens ierīces (piemēram, šķēpas, cirvjus).
2. Neolīta revolūcija – pāreja uz lauksaimniecību un dzīvnieku domesticēšanu (piemēram, lauku apdzīvotība Senajā Tuvajos Austrumos).
3. Bronzas laikmets – metālapstrādes attīstība, pilsētu valstu veidošanās (piemēram, Senā Ēģipte pirms hieroglifu parādīšanās).
4. Dzelzs laikmets – pirmsrakstības perioda beigu posms, kad tiek izmantota dzelzs (piemēram, senās ķeltu kultūras Eiropā).
Latvijas kontekstā:
Senvēsturē ietilpst arī senākie apdzīvotības pierādījumi Latvijas teritorijā – akmens laikmeta apmetnes, pilskalni, senās kapulauku kultūras (piemēram, Corded Ware kultūra).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.